Sākot ar 21. martu, Austrumeiropas reģionā gaidāms neierasts laikapstākļu periods, kas ilgs aptuveni 300 stundas. Sinoptiķi brīdina par krasām temperatūras svārstībām, brāzmainu vēju un nepastāvīgiem nokrišņiem plašā teritorijā.
Īsi siltuma brīži strauji mīsies ar aukstuma viļņiem, kas liks atcerēties par ziemas tuvumu. Šādas krasas pārmaiņas martam nav nekas neparasts, taču šogad tās solās būt īpaši izteiktas un ilgstošas.
Straujas pārmaiņas centrālajos reģionos
Austrumeiropas centrālajā daļā gaidāmi īsti “temperatūras karuseļi”. Naktīs termometra stabiņš bieži noslīdēs zem nulles, radot nelielu salu, savukārt dienās tas stabili turēsies plusos. Šāda mīšanās veicinās ceļu apledošanu, īpaši rīta stundās.
Nokrišņi šajā laikā būs ļoti dažādi – te snigs slapjš sniegs, te līs lietus, bet brīžiem var parādīties pat atkals. Atklātās vietās un paugurainos apvidos vējš kļūs krietni brāzmaināks. Autovadītājiem šajās dienās jābūt īpaši uzmanīgiem, jo redzamība var pasliktināties ļoti pēkšņi, bet ceļa segums kļūt slidens pat pie neliela lietus.
Situācija piekrastes zonās un dienvidos
Dienvidu reģionos un piekrastes zonās pavasara vēsmas būs jūtamas spēcīgāk, taču arī tur neiztiks bez pārsteigumiem. Gaidāmi īsi brīži, kad gaisa temperatūra atgādinās gandrīz vai vasaru, bet tūlīt pēc tam sekos straujš atdzišanas vilnis. Šādas pārmaiņas bieži pavadīs pērkona negaisi un stipras lietusgāzes.
Jūras piekrastē iespējamas spēcīgas vētras un augsti viļņi. Mēdz teikt, ka šādos apstākļos gaisa spiediens svārstās ļoti strauji, kas var ietekmēt pašsajūtu cilvēkiem, kuri ir jutīgi pret laikapstākļu maiņām. Pilsētās, kas atrodas tuvu ūdenim, ieteicams sekot līdzi jaunākajām prognozēm ik pēc pāris stundām, jo situācija var mainīties ļoti ātri.
Ziemeļu un austrumu apgabalu īpatnības
Ziemeļu un tālākos austrumu apgabalos pavasara iestāšanās prasīs nedaudz vairāk laika nekā parasti. Tur galvenā pazīme būs bieža atmosfēras frontu maiņa. Tas nozīmē, ka saulainas debesis dažu minūšu laikā var aizstāt bieza mākoņu kārta un sniegputenis.
Ceļi šajos reģionos var kļūt grūti izbraucami sniega putras un ledus kārtas dēļ. Uz vadiem un koku zariem var veidoties apledojums slapjā sniega dēļ, kas savukārt palielina risku lūzt koku zariem. Eksperti norāda, ka pāreja uz stabilu pavasara siltumu šeit aizņems ilgāku laiku, nekā mēs varbūt vēlētos pēc kalendāra.
Praktiski ieteikumi nepastāvīgajam laikam
Tā kā laikapstākļi būs tik mainīgi, labākais risinājums ir ģērbties “kārtās”. Tas ļaus ātri pielāgoties – novilkt lieko, kad spīd saule, un atkal silti saģērbties, kad uznāk vējš vai lietus. Nevajadzētu paļauties tikai uz to, ka kalendārs rāda martu, jo daba šobrīd dzīvo savā ritmā.
Autovadītājiem der atcerēties par drošu distanci un mierīgu braukšanas stilu, jo “melnā ledus” risks no rītiem būs diezgan augsts. Savukārt mājās un dārzā šis ir laiks, kad labāk vēl nenoņemt visus ziemas aizsegus augiem, kas ir jutīgi pret salnām. Sekošana līdzi prognozēm nākamajām 24 stundām palīdzēs plānot dienu bez liekiem pārsteigumiem.
Kas sagaida latviešus?
Sestdiena Latvijā solās būt patīkama un pavasarīga, jo debesis lielākoties būs skaidras un saule netaupīs savu siltumu. Tuvākajā diennaktī mākoņu būs pavisam maz, un lietus vai sniegs nav gaidāms. Tiesa, naktī un agrā rīta stundā autovadītājiem un gājējiem jābūt uzmanīgiem, jo vietām var izveidoties dūmaka un koku zarus klās skaista sarma.
Siltas pēcpusdienas un vēsas naktis
Dienas vidū gaiss iesils līdz pat +8..+12 grādiem, kas martam ir visai patīkams rādītājs. Tomēr jārēķinās, ka pie jūras un līča piekrastē būs krietni vēsāks – tur termometra stabiņš var apstāties pie +5 grādu atzīmes. Pūtīs pavisam lēns vējš, tāpēc saulītē sajūtas būs patiesi pavasarīgas.
Rīgā sestdiena paies zem pārsvarā skaidrām debesīm bez jebkādiem nokrišņiem. Galvaspilsētas iedzīvotājiem gan jārēķinās ar dzestru rītu: saullēkta laikā pilsētas centrā temperatūra noslīdēs līdz -2 grādiem, bet piepilsētas mežos un klajumos var sasniegt pat -6 grādus. Tomēr dienas gaitā pilsētas ielas iesils līdz aptuveni +10 grādiem.
Martam raksturīgie kontrasti un vēsturiskie rekordi
Skatoties vēsturiskajos datos, 21. marts Latvijā ir bijis ļoti dažāds. Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra arhīvi liecina par krasām galējībām. Visaukstākā šī diena bijusi 1963. gadā Daugavpilī, kad sals sasniedza stindzinošus -29,9 grādus.
Savukārt siltuma rekords šajā datumā pieder tālajam 1938. gadam, kad Mērsragā un Rīgā termometra stabiņš pakāpās līdz pat +17,9 grādiem. Salīdzinot ar šiem skaitļiem, šī gada sestdiena būs mērena un mierīga, ļaujot izbaudīt pirmos īstos pavasara mirkļus bez ekstrēmām pārmaiņām.
